Ieva par sevi:

“Mani pirmie soļi jogas un pasaules izziņas ceļā sākās vēl agrā bērnībā. Sākumskolā savas intereses un jautājumu vadīta nelaidu garām izdevību pēc stundām iet uz papildus nodarbībām kristības mācībā. Mājās mūždien kūpēja vīraks, grāmatu plauktos mita numeroloģijas, astroloģijas un citas manu interesi vērtas grāmatas, brālis krāja Budas statujiņas un oma aicināja iepazīties ar sev tuvo dzīves skatījumu, ko aprakstīja Rudīte Raudupe savā darbā “Dievatziņa vēdās un dainās”. Vēl šodien atceros tās īpašās sajūtas, kas apņēma mani manā pirmajā uguns rituālā, kurp aizveda toreiz mani mamma. Mantras, uguns, melns punkts un rīsiņš uz pieres. Kaut kas mistisks, noslēpumains un arī ļoti skaists. Bet ne svešs. Kaut kas pavisam dabisks un kas sasaucas ar manām sajūtām par to, kā gribētos būt.

Neskatoties uz to, ka manā ģimenē vienmēr ir bijusi liela cieņa pret medicīnu, pirmās zāles dažādās kaitēs mūsu ģimenē tika meklētas dabas aptieciņā. Mamma, būdama farmaceite, mācīja augu, pieskāriena un kustību spēku, oma, būdama ārste, iepazīstināja ar  Reiki dziedniecības mākslas principiem, bet opis, uzliekot roku uz pieres, noņēma visaugstākās temperatūras. Arī agros pusaudžu gados, kad nopietni saslimu un klasiskā medicīna visam risinājumu atrast nevarēja, kombinējām ārstēšanu ar alternatīvām metodēm. Viens no galvenajiem soļiem uz atveseļošanos bija atrastā atbilde uz jautājumu “kāpēc?”. Tagad atskatoties atpakaļ, saprotu, ka manas ģimenes vērtības vienmēr ir bijis meklēt un godāt zelta vidusceļu, apvienot visiem saprotamo un zināmo un atļaujot sev ieskatīties dziļāk. Likumsakarīgi tas mani ir atvedis tur, kur esmu šodien. Ar sirdi jogas pasaulē un dūlas darbā.”

Ieva par jogu:

“Joga man ir ceļš, kurā gan meklēju, gan rodu saikni pati ar sevi un pasauli apkārt. Tā caurvij manas vērtības un atbild uz vissarežģītākajiem jautājumiem. Tas ir unikāls metožu kopums, kā strādāt ar sevi visos līmeņos un parūpēties savu fizisko, emocionālo un garīgo veselumu. 

Un – joga galīgi nav par to, lai aizliktu kāju aiz galvas. Es arī to nevaru un nav tāds mērķis. Jogas prakse nav arī statiska, tā mainās – atkarībā no dienas, mūsu stāvokļa un vajadzībām. 

Joga man ir sniegusi iespēju piedzīvot šo dzīvi nedaudz laimīgāk un klātesošāk ar veselāku ķermeni un skaidrāku prātu. Tas vienlaicīgi ir gan grūts darbs pašai ar sevi, gan piedzīvojumiem bagāts ceļojums. Gan prieka un miera avots, kas iedod dzīvei jēgpilnu virzību. 

Aicinu Tevi iepazīties ar jogu vai kopā turpināt to izzināt. Tā viegli.. No sirds priecāšos padalīties ar Tevi tajā, ko mīlu un turpinu ik dienas mācīties.ॐ”